pareizticīgo ziemassvētkiZiemassvētki ir ikgadēja tradīcija visā pasaulē, kuras laikā tiek svinēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšana. Ziemassvētki tiek atzīmēti no 24. decembra līdz 26. decembrim. Kristietībā tiek uzskatīts, ka Jēzus Kristus ir dzimis 25. decembrī. Visās pasaules reliģijās, kurās atzīmē šos svētkus, tie tiek svinēti 25. decembrī pēc pāvesta Gregora kalendāra. Toties daļa pareizticīgo baznīcu šos svētkus svin janvāra sākumā, precīzāk, 7. janvārī. Iemesls šai datumu starpībai, ir tas, ka pareizticīgo baznīcas laika skaitīšanu vēl joprojām veic pēc Jūlija kalendāra. Šo kalendāru nobīde laika ziņā ir 13 dienas, kas arī ir iemesls, kāpēc pareizticīgo baznīcā šie svētki tiek svinēti vēlāk nekā citās kristīgajās reliģijās. Pēc Jūlija kalendāra šis svētku datums arī ir 25. decembris, tādēļ svētku datums nosacīti visur ir vienāds. Šī datuma starpība nekādi nav ietekmējusi Ziemassvētku tradīcijas un paražas valstīs, kur pareizticība ir galvenā reliģija.

Ziemassvētki visās pareizticīgajās valstīs ļaudīm pārsvarā ir saistīti ar reliģiju. Ziemassvētku vakarā (6. janvārī) visās baznīcās noris vairāki gari dievkalpojumi, kuros apvienota dievišķā liturģija, svētā stunda un vakara lūgšana. Pēc dievkalpojuma ģimenes mēdz atgriezties mājās uz tradicionālajām Ziemassvētku vakara svētajām vakariņām. Tās sastāv no 12 dažādiem ēdieniem, kuri ir gatavoti, lai godinātu katru no divpadsmit apustuļiem. Dievbijīgas un reliģiozas ģimenes pēc vakariņām vēlreiz atgriežas baznīcā uz 3 stundu garu dievkalpojumu. Nākamajā rītā parasti tiek novadīts vēl viens dievkalpojums.

Padomju laikā, visās PSRS valstīs dažādi reliģiski svētki pakāpeniski tika aizliegti. Pēc Oktobra revolūcijas tādas tradīcijas kā Ziemassvētku eglīte, tās rotāšana un citas ar Ziemassvētkiem saistītas tradīcijas tika izskaustas. 1935. gadā, dažādu politisku iemeslu dēļ, daļa Ziemassvētku tradīciju tika apvienotas kopīgos svētkos ar Jaunā gada svinībām. Tas viss sevī atkal iekļāva eglītes rotāšanu, dažādas krāšņas dekorācijas un ģimenes kopā sanākšanu. Ziemassvētku vakarā ciemos ierodas arī visur citur pasaulē pazīstams tēls, tikai pareizticīgajās valstīs viņu sauc savādāk. Lielākā daļa viņu ir pieradusi saukt par Santa Klausu, svētā Nikolasa dēļ, bet šajās valstīs viņu sauc par Salaveci vai Salatēvu. Salatēvam arī ir palīgs – viņa mazmeita Sniegbaltīte. Kā jau ierasts Salatēvs pasniedz dāvanas ikvienam, kurš tās ir pelnījis.

Kopš 1992. gada Ziemassvētki ir kļuvuši par valsts brīvdienu Krievijā (kas ir daļa no veselām 10 dienu brīvdienām), kā arī dažās citās pareizticīgajās valstīs. Latvijā jau vairāku gadus Saeimā ir ticis iesniegts likumprojekts, lai 7. janvāris arī kļūtu par oficiālu valsts svētku brīvdienu. Tas vairākkārt ticis noraidīts, bet 2014. gada decembrī tas, pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, ticis pieņemts turpmākai izskatīšanai.
Ziemassvētki ir miera un saticības laiks. Šie svētki domāti, lai ienestu gaišumu savās un citu sirdīs. Lai piedotu pašiem tuvākajiem un būtu kopā ar viņiem. Ziemassvētku laikā nevajadzētu lieki uztraukties par jebkādām problēmām, bet pēc iespējas vairāk izbaudīt mieru un klusumu.

Pievienot komentāru

Reklāma

Aptauja

Vai esat sākuši domāt par ziemassvētku dāvanām?

Loading ... Loading ...