budēļiKā jau mums visiem tuvojas ziemassvētki, un ,mums, Latviešiem šie ir īpaši svētki, jo mēs atšķiramies no citas pasaules savās tradīcijās, bet pēdējo gadu laikā mūsu pašu ziemassvētki kļūst arvien ārzemnieciskāki. Kādreiz senos laikos, pirms visas Santa klausa padarīšanas un trakajām apdāvināšanām, Latvieši svinēja pagānu ziemas saulgriežus, kurā tie gāja budēļos, ēda svētku mielastu, iededza eglīti, kā arī vilka lielu bluķi ap māju, lai atbaidītu ļaunos garus. Latvijas ziemassvētku tradīcijas ir dziļas un iesakņojušās mūsu kultūrā, un dažviet mītos minēts, ka Latvija ir viena no pirmajām vietām pasaulē, kur tika iedegta ziemassvētku eglīte, bet , kā vēlāk izrādījās šis mīts bija Latviešu politiķu un tūrisma kompāniju reklāmas triks, lai piesaistītu vairāk klientus.
Mūsdienās, Latvieši visbiežāk svin ziemassvētkus ģimenes lokā, pie svētku vakariņām un ar apdāvināšanos. Ziemassvētki, kā jau mums visiem zināms ir mīlestības un labestības svētki, un tādēļ laiks līdz ziemassvētkiem, jeb advente ir klusuma un miera pārpilns, un šajā laikā ikviens var apdomāt savu dzīvi, domājot par labajiem un sliktajiem darbiem, kas gada laikā izdarīti. Kas interesanti zināt ir tas, ka senie Latvieši jau pirms moderno ziemassvētku tradīcijām piekopa apdāvināšanos un 12 dienas pirms ziemassvētkiem sākās ziemas saulgriežu gaidīšana, kas protams bija pilna ar dāvanām un prieku. Runājot vēl par ziemassvētku eglīti, mums, parasti ir pieņemts eglītes dekorēt katrai ģimenei, un visbiežāk mēs izvēlamies tīši svaigi cirstas egles, un, ja tuvumā ir kāda egļu birzīte, vai mežs , tad došanās, pēc eglītes var būt ikgadējs apsākums, kurā ģimene dodas kopā izvēlēties visskaistāko un sev piemērotāko eglīti!
Pašos ziemassvētkos svētku galdam ir jābūt bagātam, un tajā ir jābūt vismaz 12 ēdieniem, kas simbolizē visus gada mēnešus, un Latviešiem starp šiem ēdieniem aprasti ietilpst štovēti kāposti, brūnie zirnīši un citas tradīcijām apvītas lietas. Ja runājam par maltīti un svētku mielastu, tad daudzās ģimenēs šis ir svēts vakars un visa ģimene sanāk kopā uz labestības un mīļuma vakaru, kurā tiek vītas sarunas, dziedātas dziesmas, dāvinātas dāvanas un kārtīgi ēstas svētku vakariņas, kuras var tikt papildinātas ar karstvīnu, vai portera dzērienu, jautrākai noskaņai.

ziemassvētkiZiemassvētki ir ikgadēji svētki, kuros kristietības ticībā tiek atcerēts Jēzus Kristus, bet plašākai publikai ziemassvētki pazīstami , kā ziemas saulgriežu svētki, kuros tiek dāvinātas dāvanas, pušķota eglīte un ziemassvētki ir arī kopības un labuma svētki! Kristietības ticībā Ziemassvētki ir  aptuvenais laiks, kas Jēzus kristus varētu būt dzimis, kas varētu būt aptuveni 9 mēnešus no brīža, kad viņš tika ieņemts, un tāpēc, ka šis datums sakrīt ar Romiešu ziemas saulgriežiem un šajā laikā jau tika svinēti dažādi svēti, kad kristieši pieņēma 25.datumu, kā ziemassvētkus, kas seko 4 nedēļu adventes periodam.

Skatoties pēc vecā Jūlija kalendāra pirmie ziemassvētki ir jāsvin 7. Janvārī, un dēļ šīs tradīcijas, piemēram, pareizticīgie vēl joprojām uzskata šo par brīvdienu un svin īstos ziemassvētkus tieši šajā datumā, bet tāpēc, ka starp Romiešu un Jūlija Cēzara kalendāriem ir 13 dienu nobīde, visa plašākā publika svin šos ziemas saulgriežus 25. Decembrī.

Mūsdienu ziemassvētki, ar dāvanu dāvināšanām, svētku vakariņām, dziesmu dziedāšanu, eglītes dekorēšanu, ziemassvētku kartiņu veidošanu, āmuļiem, salavecīšiem un ziemassvētku dekorācijām ir sajaukums no dažādām ticībām un būtībā mūsu 21. gadsimta kultūra ir pieskaņojusies un paņēmusi sev tieši tās lietas, kuras liekas interesantas un cilvēkiem patīkamas. Vai jūs spētu iedomāties ziemassvētkus , bez dāvanu dāvināšanas un eglītes pušķošanas? Domāju, ka šādi ziemassvētki liktos pavisam jocīgi, un savā veidā šim mūsdienu ziemassvētku tēlam un formai mums jāpateicas tieši biznesiem un svētku dāvanām, jo jau no seniem laikiem biznesi ir sapratuši, ka šī svētku sezona ir cieši saistīta ar paaugstinātu ekonomisko aktivitāti, un visi lieli un mazi ir gatavi pirkt dāvanas, lai apdāvinātu savus mīļotos cilvēkus.
Ziemassvētki populārajā kultūrā ir ari cieši saistīti ar Ziemassvētku vecīti, jeb Santa klausu, kas ir šis večuks ar garu baltu bārdu, kas ziemassvētku naktī izdala dāvanas bērniem, un parasti filmās un stāstos šis tēls it attēlots, kā sarkanā apmetnī ģērbies tukls večuks, kas lido ar ziemeļbriežiem, bet patiesi Santa klausa izcelsmes avoti ir miglā tīti un šis tēls ir ietīts sava veida mistiskā un mītiskā plīvurā. Pats svētais Nikolass domājams, ka ir dzīvojis ap 4. gadsimtu mūsu ērā un ir bijis grieķu filozofs , kas snidzis dāsnas dāvanas nabagajiem un nenodrošinātajiem cilvēkiem. Patiesība par šo mītisko tēlu visticamāk nekad nebūs pilnībā zināma, bet, patīkami iedomāties, ka tēls, uz, kā balstīts mūsu modernais ziemassvētku vecītis patiešām ir eksistējis, un tas nekas, ka viņš nav dzīvojis ziemeļpolā kopā ar ziemeļbriežiem un maģiskiem elfiem, fakts, ka viņš ir bijis kristietis un sniedzis dāvanas nabagajiem vien ir vērā ņemams.

 

maziņš ziemeļbriedisZiemassvētku pantiņi un īsie dzejolīši vienmēr ir bijuši liela sastāvdaļa, no svētku svinēšanas, jo parasti Latviešu tradīcijas saka, ka lai saņemtu dāvanu tev ir jānoskaita kāds pantiņš, vai jānodzied kāda dziesma. Mūsdienās šī tradīcija tiek piekopta mazliet retāk, bet kopumā ziemas-svētku pantiņi ir un paliek populāri, o mīļie un labestīgie pantiņi cieši sader kopā ar kopējo svētku noskaņu un tēmu.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.

 

Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt, –
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.

 

Bluķa māte bluķi vēla
Pašā Bluķa vakarā.
Lai veļ bluķi trīsi reizi,
Nenāks mošķi caur sienmali.

 

Paskaties uz eglīti,
redzi bumbas deglīti?
nu ir beidzot klusi, klusi
tava dzīve pagājusi!
Prieciigus sveetkus!

 

Šeku reku, kā pa gaisu,
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā — šampis, zacenīte,
Līdzās — smuka Sniegbaltīte!

 

Jaunais gads lai nāk ar tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu;
Un ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!

 

Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu
Sētā nāk rūķītis
Ar dāvanu maisu.

Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns, –
Bet, kur tas bij bijis,
Gaiši iedegās guns.

 

Salaveci, ko tu kasies atdot dāvanas un lasies.

 

Liec vecīti, ko likdams
Zem eglītes vakarā
Noliec laimi, noliec prieku
Noliec labu veselību!

 

Ziemassvētku rītā
Salatēvs spiež grīdā,
Lai pie tevis tiktu
Un dāvanas zem egles liktu.

 

Lapa 5 no 512345

Reklāma

Aptauja

Vai esat sākuši domāt par ziemassvētku dāvanām?

Loading ... Loading ...