Tiek apskatīti visi raksti saistīti ar vārdu Interesanti

ezis ziemassvetkos24. decembris – Ziemassvētku priekšvakars. Pie eglītes tiek skaitīti dzejoļi vai dziedātas dziesmas, lai katrs varētu saņemt savu dāvanu. Ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, īpaši bērniem ir pazīstama maestro Raimonda Paula dziesma ar Aspazijas dzejoļa vārdiem – Circenīša Ziemassvētki. Dziesma bieži tiek izpildīta koncertos adventes un Ziemassvētku laikā vai vienkārši tiek atskaņota ģimenes lokā. Savas versijas šim skaņdarbam iedziedājuši Gunārs Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels, grupas Cosmos, Lady’s sweet un citi latviešu mūziķi. Tā izdota 1980. gadā un arī ir sastāvdaļa no filmas ‘’Ilgais ceļš kāpās’’ dziesmu izlases.

Dziesmas vārdi ir ļoti emocionāls teksts, kurš ikkatram klausītājam vai lasītājam liek aizdomāties par dzīves īstajām vērtībām un to, kas viņiem šobrīd ir dots. Stāsts ir par mazu puisīti un māti, kuri Ziemassvētku vakaru pavada mājās. Viņi nav turīga ģimene, kas atspoguļojas tajā, ka māte savu dēlu nevar pabarot. Viņa cenšas šīs negatīvās domas kliedēt ar izdomātu stāstu par aizbraukšanu uz Mēnesi un daudzu dāvanu saņemšanu. Tā ir kā cerība un lūgšana par labāku nākotni – lai visas līdzšinējās problēmas atrisinātos, un tālāk varētu dzīvot laimīgi un saticīgi. Šādi stāsti diemžēl ir arī realitāte visā plašajā pasaulē. Ne visās ģimenēs ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu vai gana labu un cilvēcīgu apstākļu normālai dzīvošanai. Dažreiz tam par iemeslu ir cilvēku nolaidība vai neapdomība, citiem varbūt vienkārši nav paveicies. Dziesma pierāda, ka neatkarīgi no šo notikumu iznākuma, mums vienmēr blakus var būt kāds tuvinieks, kurš mūs atbalstīs neskatoties ne uz ko. Tā ir cilvēciska vērtība, kuru nevar nopirkt par nekādu naudas daudzumu. Viena no lietām, kuru mēs vismazāk vēlamies pazaudēt, jo nekas cits nesagādās tādu prieku kā būšana kopā ar saviem radiniekiem. Pavisam loģiski šāda kopā būšana visvairāk ir vajadzīga tieši Ziemassvētku laikā. Ne jau bez iemesla tas tiek saukts par piedošanas un saticības laiku. Tas ir jāpavada mierīgi, klusi un bez uztraukuma. Tā ir Ziemassvētku būtība un tas, kādēļ tie ir vajadzīgi.

Ar leģendārā maestro Raimonda Paula melodijas palīdzību, Aspazijas dzejoļa vārdi ieguva savu otro dzīvību. Dziesma neticamā ātrumā kļuva populāra ļaužu vidū, jo tika atskaņota gan televīzijā, radio, koncertos, gan tika dziedāta dažādu sanākšanu laikā. Dziesma vēl joprojām ir viena no populārākajām Adventes laika un Ziemassvētku dziesmām. To pierāda nesen iznākušais R. Paula un Z. Muktupāvela kopīgi veidotais ‘’Ziemassvētku albums’’, kurā arī iekļauta dziesma ‘’Circenīša Ziemassvētki’’. Šāds nosaukums nesen arī ticis dots dziedāšanas zibakciju cikla ‘’Mūsu dziesma Latvijai’’ pēdējam pasākumam. Circenīša Ziemassvētki, pēc aptauju rezultātiem, tika atzīta kā populārākā bērnības dziesma. To 2014. gada 28. novembrī pie Rīgas dzemdību nama izpildīja vairāki simti akcijas dalībnieku. Tas pierāda, ka dziesma ir plaši zināma arī mūsdienās un tās vārdi ir tieši tikpat nozīmīgi, kā pirms vairākiem desmitiem gadu.

piparkuku majinaPiparkūkas, kā jau minēju iepriekšējā rakstā ir viena no Latvijas Ziemassvētku tradīcijām, un cilvēki vienmēr cenšas izdomāt jaunas lietas , ko var veidot no šiem brūnajiem cepumiem. Ja jūs uztaisāt paši savu piparkūku mīklu, tieši tādā krāsā, kādā, jūs to vēlaties un arī tieši ar tādām garšvielām, kādas jums patīk, tad noteikti ka vēlēsities no šīs mīklas veidot kaut ko īpašu un piparkūku mājiņa varētu būt viens no šādiem īpašiem rokdarbiem. Piparkūku mājiņas būtībā ir nekas vairāk, kā no piparkūkām izceptas sienas, un jumts, kas vienā, vai otrā veidā salipināti kopā, un izdekorēta ar olu baltumu krēmu, lai padarītu šo visu izveidoto mājiņu vēl pievilcīgāku.
Ja jums ir vēlēšanās izveidot šādu mājiņu jums būs vajadzīgas vairākas stundas laika, gribēšana ķēpāties ar kausētu, jeb šķidru cukuru un vēl arī pacietība šo visu apdarīšanu savienot kopā lēnām lipinot to ar šķidro cukuru. Šodien es parādīšu jums savu piparkūku mājiņas recepti, bet jūs, protams, varat to uzlabot, vai izmainīt un būtībā, jau ne jau gala produkts ir tik svarīgs, kā pats taisīšanas process, kopā ar savu ģimeni visiem jaucoties pa virtuvi, runājoties, smejoties, un papildinot savu Ziemassvētku sajūtu. Mana recepte piparkūku mājiņas veidošanai: Lasīt tālāk »

ziemassvētkiZiemassvētki ir ikgadēji svētki, kuros kristietības ticībā tiek atcerēts Jēzus Kristus, bet plašākai publikai ziemassvētki pazīstami , kā ziemas saulgriežu svētki, kuros tiek dāvinātas dāvanas, pušķota eglīte un ziemassvētki ir arī kopības un labuma svētki! Kristietības ticībā Ziemassvētki ir  aptuvenais laiks, kas Jēzus kristus varētu būt dzimis, kas varētu būt aptuveni 9 mēnešus no brīža, kad viņš tika ieņemts, un tāpēc, ka šis datums sakrīt ar Romiešu ziemas saulgriežiem un šajā laikā jau tika svinēti dažādi svēti, kad kristieši pieņēma 25.datumu, kā ziemassvētkus, kas seko 4 nedēļu adventes periodam.

Skatoties pēc vecā Jūlija kalendāra pirmie ziemassvētki ir jāsvin 7. Janvārī, un dēļ šīs tradīcijas, piemēram, pareizticīgie vēl joprojām uzskata šo par brīvdienu un svin īstos ziemassvētkus tieši šajā datumā, bet tāpēc, ka starp Romiešu un Jūlija Cēzara kalendāriem ir 13 dienu nobīde, visa plašākā publika svin šos ziemas saulgriežus 25. Decembrī.

Mūsdienu ziemassvētki, ar dāvanu dāvināšanām, svētku vakariņām, dziesmu dziedāšanu, eglītes dekorēšanu, ziemassvētku kartiņu veidošanu, āmuļiem, salavecīšiem un ziemassvētku dekorācijām ir sajaukums no dažādām ticībām un būtībā mūsu 21. gadsimta kultūra ir pieskaņojusies un paņēmusi sev tieši tās lietas, kuras liekas interesantas un cilvēkiem patīkamas. Vai jūs spētu iedomāties ziemassvētkus , bez dāvanu dāvināšanas un eglītes pušķošanas? Domāju, ka šādi ziemassvētki liktos pavisam jocīgi, un savā veidā šim mūsdienu ziemassvētku tēlam un formai mums jāpateicas tieši biznesiem un svētku dāvanām, jo jau no seniem laikiem biznesi ir sapratuši, ka šī svētku sezona ir cieši saistīta ar paaugstinātu ekonomisko aktivitāti, un visi lieli un mazi ir gatavi pirkt dāvanas, lai apdāvinātu savus mīļotos cilvēkus.
Ziemassvētki populārajā kultūrā ir ari cieši saistīti ar Ziemassvētku vecīti, jeb Santa klausu, kas ir šis večuks ar garu baltu bārdu, kas ziemassvētku naktī izdala dāvanas bērniem, un parasti filmās un stāstos šis tēls it attēlots, kā sarkanā apmetnī ģērbies tukls večuks, kas lido ar ziemeļbriežiem, bet patiesi Santa klausa izcelsmes avoti ir miglā tīti un šis tēls ir ietīts sava veida mistiskā un mītiskā plīvurā. Pats svētais Nikolass domājams, ka ir dzīvojis ap 4. gadsimtu mūsu ērā un ir bijis grieķu filozofs , kas snidzis dāsnas dāvanas nabagajiem un nenodrošinātajiem cilvēkiem. Patiesība par šo mītisko tēlu visticamāk nekad nebūs pilnībā zināma, bet, patīkami iedomāties, ka tēls, uz, kā balstīts mūsu modernais ziemassvētku vecītis patiešām ir eksistējis, un tas nekas, ka viņš nav dzīvojis ziemeļpolā kopā ar ziemeļbriežiem un maģiskiem elfiem, fakts, ka viņš ir bijis kristietis un sniedzis dāvanas nabagajiem vien ir vērā ņemams.

 

Reklāma

Aptauja

Vai esat sākuši domāt par ziemassvētku dāvanām?

Loading ... Loading ...