budēļiBudēļi ir Latviešu tautas tradīcija, kura risinās no Mārtiņiem līdz Meteņiem, kurā senlatvieši pārģērbās krāsainos apģērbos, uzvilka maskas, jeb tā dēvētos viepļus un devās no mājas uz māju, kur tos gardi cienāja, izdancināja un kopā ar mājiniekiem bija jādzied un jāvada sarunas par to, kāds bijis šis gads, un kāds būs nākamais. Budēļi vai ķekatas, ka šo pasākumu vēl mēdz dēvēt tika izdomāti, jo senlatvieši pārsvarā dzīvoja viensētās, bet garajos ziemas vakaros, kad visi mājas darbi bija padarīti nebija šiem ļaudīm nebija ko darīt, jo tajos laikos nebija tādas izklaides, kā televizors vai dators, kā tas ir mūsdienās. Nu tad lūk šie senlatvieši pārģērbās par svētajiem gariem, dzīvniekiem vai dārzeņiem un devās ielās klaigādami, dziedādami un sitami dažādus mājas priekšmetus, kā pannas, katlus, veļas dēļus un rīkstes. Katram no šiem gājieniem bija viens barvedis, jeb budēļtēvs, kurš veda visus pārējos un kuram rokā bija rīkste, kurai senlatvieši piedēvēja maģiskus spēkus. Ar šo rīksti budēļtēvs iepēra visus ķekatniekus kā arī katrā mājvietā, ko gājēji apmeklēja visi mājinieki tika iepērti, un tas simbolizēja spēka un auglības rituāli, kā arī bija ticējums, ka ja budēļtēvs tevi ieper, tad nākamajā gadā nekodīs odi un dunduri.

Maskas un gājiens

Maskas, jeb viepļus senlatvieši veidoja no visdažādākajiem materiāliem, bet parasti tika veidotas tieši tādas maskas, kurus garus, tad šie ļaudis vēlējās atbaidīt. Tika veidotas velna, kangara un raganas maskas, kā arī dažādu dzīvnieku maskas, kā piemēram Lāča, Vilka vai Lūša. Galvenais bija, tas lai neviens nespētu tevi atpazīt, un tas tika panākt ar pilnīgi cita apģērba vilkšanu, pilnas sejas maskas veidošanu un pat kāda oļa turēšanu mutē, kā arī rāceņu lieko zobu veidošana, lai nevarētu atpazīt tevi pēc balss. Pašā gājienā šie cilvēki devās spontāni, bet bija šis galvenais budēļtēvs, kas veda gājienu no viensētas uz viensētu un tādā veidā ieguva vēl jaunus un jaunus gājējus, bet ja kādā viensētā netika gājēji ielaisti, tad bija tiesības izdarīt kādu palaidnību, bet šādi gadījumi bija reti, jo senlatvieši ticēja, ka šādām tradīcijām ir liels spēks un visus ķekatniekus vajag gardi pabarot lai nākamajā gadā būtu auglīga raža un nebūtu nelaimes.

Mūsdienās šī tradīcija ir gandrīz pilnībā iznīkusi un tikai daži folkloras kolektīvi ap Ziemassvētkiem pārģērbjas maskās un dodas ielās, bet ne jau lai dotos pa dzīvokļiem vai mājām, bet lai vienkārši parādītu cilvēkiem savas maskas, kā arī atgādinātu Latviešu tautai par tās tradīcijām.

Pievienot komentāru

Reklāma

Aptauja

Vai esat sākuši domāt par ziemassvētku dāvanām?

Loading ... Loading ...