te-top3-ziemassvetku-atrie-krediti

Lai arī Ziemassvētki nebūtu īstais laiks lai aizņemtos, jāatzīst ka pašam ne reizi vien šis ir bijis glābiņš, jo kā zināms decembris un jo īpaši tā beigas ir pamatīgs tēriņu laiks un lai vai kā es plānotu savu budžetu, vienmēr sanāk iztērēt vairāk ar visiem akciju piedāvājumiem un svētku atlaidēm. Parasti uz Ziemassvētkiem cenšos uzkrāt naudu, bet nu ir gadījies, ka tāpat pietrūkst. Lūk, cilvēkiem kas nonāks līdzīgā situācijā kā es – esmu apskatījies un apkopojis Top 3 Ziemassvētku ātros kredītus, skatoties aizdevēju lapas un portālus kur tiek salīdzināti ātrie kredīti, nonācu pie secinājuma, ka šie šobrīd ir vienu no populārākajiem Latvija, pārskatīju līgumus – noteikumi ir skaidri, bez slēptām izmaksām, kā arī šie aizdevēji ir tiešām ātri, jeb 10 līdz 15 minūšu laikā nauda jau ir Jūsu kontā. Ko tur daudz par ātrajiem kreditiem viss tāpat ir skaidrs – jūsu ērtībām mans Top 3.

MAX 300 €
Pirmais bez maksas
Saņem 15 minūšu laikā
Atbildīgs aizdevējs
No 21 gada vecuma
MAX 425 €
Pirmais bez maksas
Saņem 10 minūšu laikā
Atbildīgs aizdevējs
No 20 gada vecuma
MAX 500 €
Pirmais bez maksas
Saņem 15 minūšu laikā
Atbildīgs aizdevējs
No 21 gada vecuma

 

Atgādināšu – esat prātīgi un izdariet izvēli salīdzinot un protams izvērtējat savas iespējas laicīgi atmaksāt naudu.

ezis ziemassvetkos24. decembris – Ziemassvētku priekšvakars. Pie eglītes tiek skaitīti dzejoļi vai dziedātas dziesmas, lai katrs varētu saņemt savu dāvanu. Ļoti lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, īpaši bērniem ir pazīstama maestro Raimonda Paula dziesma ar Aspazijas dzejoļa vārdiem – Circenīša Ziemassvētki. Dziesma bieži tiek izpildīta koncertos adventes un Ziemassvētku laikā vai vienkārši tiek atskaņota ģimenes lokā. Savas versijas šim skaņdarbam iedziedājuši Gunārs Kalniņš, Zigfrīds Muktupāvels, grupas Cosmos, Lady’s sweet un citi latviešu mūziķi. Tā izdota 1980. gadā un arī ir sastāvdaļa no filmas ‘’Ilgais ceļš kāpās’’ dziesmu izlases.

Dziesmas vārdi ir ļoti emocionāls teksts, kurš ikkatram klausītājam vai lasītājam liek aizdomāties par dzīves īstajām vērtībām un to, kas viņiem šobrīd ir dots. Stāsts ir par mazu puisīti un māti, kuri Ziemassvētku vakaru pavada mājās. Viņi nav turīga ģimene, kas atspoguļojas tajā, ka māte savu dēlu nevar pabarot. Viņa cenšas šīs negatīvās domas kliedēt ar izdomātu stāstu par aizbraukšanu uz Mēnesi un daudzu dāvanu saņemšanu. Tā ir kā cerība un lūgšana par labāku nākotni – lai visas līdzšinējās problēmas atrisinātos, un tālāk varētu dzīvot laimīgi un saticīgi. Šādi stāsti diemžēl ir arī realitāte visā plašajā pasaulē. Ne visās ģimenēs ir pietiekami daudz finanšu līdzekļu vai gana labu un cilvēcīgu apstākļu normālai dzīvošanai. Dažreiz tam par iemeslu ir cilvēku nolaidība vai neapdomība, citiem varbūt vienkārši nav paveicies. Dziesma pierāda, ka neatkarīgi no šo notikumu iznākuma, mums vienmēr blakus var būt kāds tuvinieks, kurš mūs atbalstīs neskatoties ne uz ko. Tā ir cilvēciska vērtība, kuru nevar nopirkt par nekādu naudas daudzumu. Viena no lietām, kuru mēs vismazāk vēlamies pazaudēt, jo nekas cits nesagādās tādu prieku kā būšana kopā ar saviem radiniekiem. Pavisam loģiski šāda kopā būšana visvairāk ir vajadzīga tieši Ziemassvētku laikā. Ne jau bez iemesla tas tiek saukts par piedošanas un saticības laiku. Tas ir jāpavada mierīgi, klusi un bez uztraukuma. Tā ir Ziemassvētku būtība un tas, kādēļ tie ir vajadzīgi.

Ar leģendārā maestro Raimonda Paula melodijas palīdzību, Aspazijas dzejoļa vārdi ieguva savu otro dzīvību. Dziesma neticamā ātrumā kļuva populāra ļaužu vidū, jo tika atskaņota gan televīzijā, radio, koncertos, gan tika dziedāta dažādu sanākšanu laikā. Dziesma vēl joprojām ir viena no populārākajām Adventes laika un Ziemassvētku dziesmām. To pierāda nesen iznākušais R. Paula un Z. Muktupāvela kopīgi veidotais ‘’Ziemassvētku albums’’, kurā arī iekļauta dziesma ‘’Circenīša Ziemassvētki’’. Šāds nosaukums nesen arī ticis dots dziedāšanas zibakciju cikla ‘’Mūsu dziesma Latvijai’’ pēdējam pasākumam. Circenīša Ziemassvētki, pēc aptauju rezultātiem, tika atzīta kā populārākā bērnības dziesma. To 2014. gada 28. novembrī pie Rīgas dzemdību nama izpildīja vairāki simti akcijas dalībnieku. Tas pierāda, ka dziesma ir plaši zināma arī mūsdienās un tās vārdi ir tieši tikpat nozīmīgi, kā pirms vairākiem desmitiem gadu.

pareizticīgo ziemassvētkiZiemassvētki ir ikgadēja tradīcija visā pasaulē, kuras laikā tiek svinēti ziemas saulgrieži un Jēzus Kristus dzimšana. Ziemassvētki tiek atzīmēti no 24. decembra līdz 26. decembrim. Kristietībā tiek uzskatīts, ka Jēzus Kristus ir dzimis 25. decembrī. Visās pasaules reliģijās, kurās atzīmē šos svētkus, tie tiek svinēti 25. decembrī pēc pāvesta Gregora kalendāra. Toties daļa pareizticīgo baznīcu šos svētkus svin janvāra sākumā, precīzāk, 7. janvārī. Iemesls šai datumu starpībai, ir tas, ka pareizticīgo baznīcas laika skaitīšanu vēl joprojām veic pēc Jūlija kalendāra. Šo kalendāru nobīde laika ziņā ir 13 dienas, kas arī ir iemesls, kāpēc pareizticīgo baznīcā šie svētki tiek svinēti vēlāk nekā citās kristīgajās reliģijās. Pēc Jūlija kalendāra šis svētku datums arī ir 25. decembris, tādēļ svētku datums nosacīti visur ir vienāds. Šī datuma starpība nekādi nav ietekmējusi Ziemassvētku tradīcijas un paražas valstīs, kur pareizticība ir galvenā reliģija.

Ziemassvētki visās pareizticīgajās valstīs ļaudīm pārsvarā ir saistīti ar reliģiju. Ziemassvētku vakarā (6. janvārī) visās baznīcās noris vairāki gari dievkalpojumi, kuros apvienota dievišķā liturģija, svētā stunda un vakara lūgšana. Pēc dievkalpojuma ģimenes mēdz atgriezties mājās uz tradicionālajām Ziemassvētku vakara svētajām vakariņām. Tās sastāv no 12 dažādiem ēdieniem, kuri ir gatavoti, lai godinātu katru no divpadsmit apustuļiem. Dievbijīgas un reliģiozas ģimenes pēc vakariņām vēlreiz atgriežas baznīcā uz 3 stundu garu dievkalpojumu. Nākamajā rītā parasti tiek novadīts vēl viens dievkalpojums.

Padomju laikā, visās PSRS valstīs dažādi reliģiski svētki pakāpeniski tika aizliegti. Pēc Oktobra revolūcijas tādas tradīcijas kā Ziemassvētku eglīte, tās rotāšana un citas ar Ziemassvētkiem saistītas tradīcijas tika izskaustas. 1935. gadā, dažādu politisku iemeslu dēļ, daļa Ziemassvētku tradīciju tika apvienotas kopīgos svētkos ar Jaunā gada svinībām. Tas viss sevī atkal iekļāva eglītes rotāšanu, dažādas krāšņas dekorācijas un ģimenes kopā sanākšanu. Ziemassvētku vakarā ciemos ierodas arī visur citur pasaulē pazīstams tēls, tikai pareizticīgajās valstīs viņu sauc savādāk. Lielākā daļa viņu ir pieradusi saukt par Santa Klausu, svētā Nikolasa dēļ, bet šajās valstīs viņu sauc par Salaveci vai Salatēvu. Salatēvam arī ir palīgs – viņa mazmeita Sniegbaltīte. Kā jau ierasts Salatēvs pasniedz dāvanas ikvienam, kurš tās ir pelnījis.

Kopš 1992. gada Ziemassvētki ir kļuvuši par valsts brīvdienu Krievijā (kas ir daļa no veselām 10 dienu brīvdienām), kā arī dažās citās pareizticīgajās valstīs. Latvijā jau vairāku gadus Saeimā ir ticis iesniegts likumprojekts, lai 7. janvāris arī kļūtu par oficiālu valsts svētku brīvdienu. Tas vairākkārt ticis noraidīts, bet 2014. gada decembrī tas, pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, ticis pieņemts turpmākai izskatīšanai.
Ziemassvētki ir miera un saticības laiks. Šie svētki domāti, lai ienestu gaišumu savās un citu sirdīs. Lai piedotu pašiem tuvākajiem un būtu kopā ar viņiem. Ziemassvētku laikā nevajadzētu lieki uztraukties par jebkādām problēmām, bet pēc iespējas vairāk izbaudīt mieru un klusumu.

budēļiBudēļi ir Latviešu tautas tradīcija, kura risinās no Mārtiņiem līdz Meteņiem, kurā senlatvieši pārģērbās krāsainos apģērbos, uzvilka maskas, jeb tā dēvētos viepļus un devās no mājas uz māju, kur tos gardi cienāja, izdancināja un kopā ar mājiniekiem bija jādzied un jāvada sarunas par to, kāds bijis šis gads, un kāds būs nākamais. Budēļi vai ķekatas, ka šo pasākumu vēl mēdz dēvēt tika izdomāti, jo senlatvieši pārsvarā dzīvoja viensētās, bet garajos ziemas vakaros, kad visi mājas darbi bija padarīti nebija šiem ļaudīm nebija ko darīt, jo tajos laikos nebija tādas izklaides, kā televizors vai dators, kā tas ir mūsdienās. Nu tad lūk šie senlatvieši pārģērbās par svētajiem gariem, dzīvniekiem vai dārzeņiem un devās ielās klaigādami, dziedādami un sitami dažādus mājas priekšmetus, kā pannas, katlus, veļas dēļus un rīkstes. Katram no šiem gājieniem bija viens barvedis, jeb budēļtēvs, kurš veda visus pārējos un kuram rokā bija rīkste, kurai senlatvieši piedēvēja maģiskus spēkus. Ar šo rīksti budēļtēvs iepēra visus ķekatniekus kā arī katrā mājvietā, ko gājēji apmeklēja visi mājinieki tika iepērti, un tas simbolizēja spēka un auglības rituāli, kā arī bija ticējums, ka ja budēļtēvs tevi ieper, tad nākamajā gadā nekodīs odi un dunduri.

Maskas un gājiens

Maskas, jeb viepļus senlatvieši veidoja no visdažādākajiem materiāliem, bet parasti tika veidotas tieši tādas maskas, kurus garus, tad šie ļaudis vēlējās atbaidīt. Tika veidotas velna, kangara un raganas maskas, kā arī dažādu dzīvnieku maskas, kā piemēram Lāča, Vilka vai Lūša. Galvenais bija, tas lai neviens nespētu tevi atpazīt, un tas tika panākt ar pilnīgi cita apģērba vilkšanu, pilnas sejas maskas veidošanu un pat kāda oļa turēšanu mutē, kā arī rāceņu lieko zobu veidošana, lai nevarētu atpazīt tevi pēc balss. Pašā gājienā šie cilvēki devās spontāni, bet bija šis galvenais budēļtēvs, kas veda gājienu no viensētas uz viensētu un tādā veidā ieguva vēl jaunus un jaunus gājējus, bet ja kādā viensētā netika gājēji ielaisti, tad bija tiesības izdarīt kādu palaidnību, bet šādi gadījumi bija reti, jo senlatvieši ticēja, ka šādām tradīcijām ir liels spēks un visus ķekatniekus vajag gardi pabarot lai nākamajā gadā būtu auglīga raža un nebūtu nelaimes.

Mūsdienās šī tradīcija ir gandrīz pilnībā iznīkusi un tikai daži folkloras kolektīvi ap Ziemassvētkiem pārģērbjas maskās un dodas ielās, bet ne jau lai dotos pa dzīvokļiem vai mājām, bet lai vienkārši parādītu cilvēkiem savas maskas, kā arī atgādinātu Latviešu tautai par tās tradīcijām.

ziemassvētku dāvanas

Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks, bet ne vienmēr mēs varam atļauties iegādāties dārgas un unikālas dāvanas, tāpēc ir jālieto sava iztēle un jāmēģina izveidot dāvanas, kas nemaksā dārgi, bet tik un tā radīs prieku otra cilvēka acīs. Šādas dāvanas parasti ir rokudarbi, vai kāda nestandarta ideja, kas labi iederētos šī cilvēka dzīvē. Šīm dāvanām parasti ir jābūt ļoti izteiksmīgām, un tāpēc tev par otru cilvēku ir jāzina daudz informācijas, lai tu varētu šāda veida dāvanu uzdāviāt. Šeit būs daži piemēri ar dāvanām, kas varētu jums raisīt iztēli un ļaus izveidot un atrast dāvanas, kas nemaksās daudz bet tik un tā būs noderīgas un patīkamas: Lasīt tālāk »

Lapa 1 no 512345

Reklāma

Aptauja

Vai esat sākuši domāt par ziemassvētku dāvanām?

Loading ... Loading ...